Tava pirmā
uzvara!

Mīļie jaunieši, cienījamie vecāki un mani dārgie kolēģi!

Šogad es vēlos jūs sveikt ar vienu īpašu vārdu — uzdrīkstēšanās!

Uzdrīkstēties nozīmē sapņot. Noticēt sev. Izvēlēties savu ceļu, pat ja vēl īsti nezini, kur tas aizvedīs.

Katrs no jums jau ir spēris drosmīgu soli — jūs esat izvēlējušies savu nākotnes profesiju. Un es no sirds vēlos, lai šis ceļš jums būtu aizraujošs, piepildīts ar atklājumiem, prieku un gandarījumu.

Bet ziniet, ko es vēl ļoti vēlos jums šodien pateikt?

Jums nav jābūt perfektiem. Jums nav jāzina visas atbildes. Un jums nav jābaidās kļūdīties.

Jūs drīkstat nezināt. Drīkstat šaubīties. Drīkstat mēģināt un kļūdīties. Drīkstat sākt no jauna. Jo tieši tā mēs augam, mācāmies un atrodam sevi.

Un pats galvenais — jums tas nav jādara vieniem.

Es ļoti vēlos, lai katrs no jums zina un jūt, ka mūsu “Victoria” ir daudz vairāk nekā skola.

Tās ir jūsu otrās mājas. Tā ir mūsu skolas ģimene.

Vieta, kur tevi pamana. Kur tevi uzklausa. Kur tevi pieņem tādu, kāds esi.

Vieta, kur ir droši uzdot jautājumu, pateikt, ka kaut kas nesanāk, vai vienkārši atzīties — man šodien ir grūti.

Un es gribu, lai jūs atceraties vienu ļoti svarīgu lietu: mūsu skolā vienmēr ir kāds, kurš būs gatavs padot roku.

Tas var būt skolotājs, kurš palīdzēs noticēt saviem spēkiem. Kursabiedrs, kurš apsēdīsies blakus un pateiks: “Mēģinām vēlreiz!” Vai kāds no mums, kurš vienkārši uzklausīs, kad tas būs visvairāk vajadzīgs.

Mēs nevaram apsolīt, ka viss vienmēr būs viegli. Bet mēs varam apsolīt, ka darīsim visu, lai jūs šeit justos droši, cienīti un atbalstīti.

Tāpēc uzdrīkstieties! Sapņojiet lielus sapņus! Izmēģiniet jaunas lietas, draudzējieties, radiet, jautājiet, meklējiet savu ceļu.

Un, ja kaut kas neizdodas ar pirmo reizi, atcerieties — neveiksme nav beigas. Tas ir tikai viens solis ceļā uz izdošanos.

Mani mīļie kolēģi!

Es zinu, cik daudz sirds jūs ieliekat savā darbā. Cik daudz pacietības, sapratnes un ticības vajag, lai ik dienu būtu blakus jauniešiem.

Paldies jums ne tikai par zināšanām, ko dodat, bet arī par tiem brīžiem, kad pamanāt klusāko, iedrošināt nedrošāko un palīdzat tam, kuram šodien neiet tik viegli.

Jo reizēm viens labs vārds, viens smaids vai vienkāršs “Es tev ticu!” var izmainīt jaunieša dienu. Un dažreiz — pat visu viņa dzīvi.

Mīļie vecāki!

Paldies, ka uzticat mums pašu dārgāko — savus bērnus. Mēs apzināmies, cik liela tā ir atbildība. Un es vēlos, lai jūs zinātu — mums ir svarīgi ne tikai tas, par kādiem speciālistiem viņi kļūs, bet arī tas, kādi cilvēki viņi izaugs.

Un noslēgumā es vēlos pateikt pavisam vienkārši.

Mīļie jaunieši, esiet drosmīgi! Esiet zinātkāri! Esiet labi cits pret citu!

Un nekad neaizmirstiet — šeit jūs esat savējie. Šeit katrs ir svarīgs. Šeit mēs priecājamies par jūsu panākumiem un palīdzam piecelties, ja gadās paklupt.

Lai šis mācību gads mums visiem ir piepildīts ar sirsnību, draudzību, jauniem atklājumiem un skaistiem sasniegumiem!

Un lai ikviens no jums, ienākot mūsu skolā, varētu sev pateikt:

“Šeit es drīkstu būt es pats. Šeit man tic. Šeit es varu augt.”

Jo “Victoria” — tie esam mēs. Mēs visi kopā!

Lai mums brīnišķīgs jaunais mācību gads!